(login)
   
  Valstis  
  Informācija  
  Par mums  

Kontakti

Rīga, LV-1050, Latvija
Mob. 20381519
info@maxtours.lv

 

Sicīlija

Ģeogrāfiskais stāvoklis; Sicīlija ir Itālijas autonomais regions. Lielākā Vidusjūras sala, kuras galvaspilsēta ir Palermo. No kontinenta salu atdala 3,5 km platais Mesīnas jūras šaurums. Salā atrodas Eiropas augstākais un šobrīd arī pasaules darbīgākais vulkānas Etna. Administratīvi Sicīlijai pieder Liparu, Egadu, Pantellerijas, Ustika un Pelageju salas. Etna

Par kūrortu: Sicīlija ir viena no skaistakajam un interesantākajām Vidusjūras salām. Šeit ik uz soļa Jūs sajutīsiet vēstures elpu. Tā ir mītu un leģend zeme. Šajā salā, kas bijusi tautu tikšanās un sadursmju vieta, ir saglabājies vairāku civilizāciju mantojums.
Sicīlija ir tilts starp Āfriku un Eiropu. Grieķi, romieši, bizantieši, normāņi… Vieni šeit dzīvoja, citi – postīja, trešie radīja. Šāda tautu sajaukšanās ir ietekmējusi salas kultūru, mākslu un salinieku dzīvi. Apbrīnu izraisa “sicīliešu baroks” un bizantiešu mozaīkas. Šeit atrodas liela daļa Itālijas vēstures un arhitektūras pieminekļu.
Senie grieķi Sicīliju dēvēja par ”saulaino salu”. Sicīlijas sniegbaltās pludmales, brīnišķīgās klintis nelielos līcīšos, majestātiskie kalni, lieliska apkalpošana viesnīcās, klubi un diskotēkas gar visu salas piekrasti dāvā neaizmirstamus iespaidus katram, kas to apmeklē.

Klimats; Sicīlijas klimats ir viens no mainigakajiem Eiropā. Piekraste valda tipiskas vidusjuras klimats; maigas, lietainas ziemas un karstas vasaras. Peldēsanas sezona ilgst no maija līdz novembrim.


Nacionālā virtuve: Ēdienu daudzveidība sala radusies dažādu kultūru ietekmē, tadēļ šeit ir gan āfrikāņu, gan eiropiešu ēdieni. Sicīliesu virtuve ir daudz zivju ēdienu. Par īpašu delikatesi uzskata zobenzivi un tunci, kā arī kalmārus un nelielus astoņkājus “scoppularicci”, mīdijas, austeres un krevetes. Ļoti daudz tiek lietoti dārzeņi, bet tos neizmanto svaigā veidā, bet gan cep, vāra vai sautē. Populāri ir pupiņu un zirņu ēdieni, kā arī dažādas uzkodas, kuras gatavo no mīklā ceptiem dārzeņiem, pievienojot olīveļļu un garšvielas. Iecienītākās uzkodas ir “aranchini” – rīsu bambiņas, “sarde becafiko” – sardīņu uzkoda, “panelle” – eļļā ceptas pupiņas miltos. Populāri ir arī dažādi “risotto” un makaronu ēdieni “pastas”. No gaļas ēdienien vērts nobaudīt tādas gastronomiskas delikateses kā “falsomagro” – ar olu, šķiņķi un sieru pildītu gaļas ruleti, kas vārīta vīna un tomātu mērcē, cīsiņus mājas gaumē, pildīto cūkgaļu un šašliku no kazlēna vai jēra gaļas. Populārākie saldumi ir saldejums, marcipāns un dažādi cukāti. No dzērieniem sicīlieši īpaši icienījuši pašu gatavoto vīnu.

Interesanti zināt: Sicīliešu valoda ir patstāvīgs romāņu valodas paveids, kas attistījies no latīnu valodas un ietekmējies no grieķu, aarabu, franču un citam valodam. Mūsdienās šai unikalajai valodai draud izzušana, jo vairums salas iedzīvotaju runa italu valoda.
Spriežot pēc Homēra un Vergīlija darbiem, tieši Sicīlijā kādreiz mituši ciklopi.